
Spānija
Spānija– tā ir vēršu cīņu un flamenko valsts, bezgalīga saules, vīna un deju fiesta. Spānijas gleznainie kalni, siltā jūra un viesmīlīgie spāņi ir galvenā tūrisma pievilcības ķīla.
Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "Hispania". Tā romiei dēvēja Pireneju pussali, kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "Hispania" ir radies no seno grieķu dotā nosaukuma šai teritorijai "Iberia", jo šo teritoriju savlaik apdzīvojaibēru ciltis.
Spānijas pakļautībā ir arīBaleāru salas Vidusjūrā un autonomās Kanāriju salas Atlantijas okeānā. Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem augstienes un kalni.
Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, Vidusjūras klimats un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais Vidusjūras klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. Ziemas Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C. Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C. Savukārt vasarā jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C. Nokrišņi parasti vairāk ir rudenī un ziemā.
Spāņu valodā runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss.
Iedzīvotāji – 96% no tiem katoļi, 75% spāņi, apdzīvojuma blīvums 76 cilv./km2. To izvietojums pa Spānijas teritoriju ir ļoti nevienmērīgs. Biezi apdzīvota Madride, Barselona, Valensija un Sevilja, turpretim iekšējos rajonos apdzīvojuma blīvums tikai 20 – 30 cilv/ km2. Vairāk iedzīvotāju dzīvo Vidusjūras piekrastē un upju ielejās, kā arī lielākajās pilsētās.
Spāņi ir jauki, sirsnīgi un draudzīgi cilvēki. Neņemot vērā to, saskarsmē ar ārvalstniekiem viņi ietur zināmu distanci un ar grūtībām veido ar tiem draudzīgas attiecības.
Izklaidēm spāņi velta tikpat lielu daudzumu savas enerģijas, cik darbam. Laiks, šajā valstī, ir izplūdis jēdziens: lielākoties spāņi pieskaņo darbu savām pašu vajadzībām, taču nedzīvo „pēc pulksteņa”. Tādēļ viņi bieži kavē, viņiem patīk patērzēt un viņi ir visai ziņkārīgi.
Daudziem spāņiem svarīgākās dzīvē ir ģimenes saites. Divas trīs paaudzes dzīvo zem viena jumta vai vismaz bieži satiekas. Jauni cilvēki nereti līdz pat 30 gadu vecumam dzīvo kopā ar vecākiem un atstāj viņu namu tikai tad, kad apprecas. Spāņi dievina bērnus un daudz uzmanības velta to audzināšanai.
Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas irzivis un citas jūras veltes. Plaši izplatītas ir arī dažādas mērces, gan saldās, gan asās. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas liķirašķirnes. Populārs ir arīanīsa degvīns.
Vīnu ražo daudzos Spānijas novados. Vislabākās vīnogas dzirkstošā vīna darīšanai aug Katalonijā. Ar saviem izcilajiem vīniem Spāniju pazīst un zina visā pasaulē.
Spāņu arhitektūra ir attiecināma uzarhitektūru, kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhiktetūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienas pilsētas ietvaros.
Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta parflamenko mūziku, kura patiesībā irAndalūzijas mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika.
Simboli:vīni, vēršu cīņas, flamenko mūzika
Jekaba 20/22, tālr. (371) 67320062
Terbatas 50, tālr. (371) 67270072



