Indonēzija

Indonēzija ir ūdens un uguns valsts!

Indonēzijas arhipelaga salas, kuras Marko Polo nosauca par "puķu groziem" kalpo par savdabīgo tiltu starp Āziju un Austrāliju. Zeme un ūdens, dūmojošie vulkāni un necaurstaigājamie džungļi, rīsu terases un tējas plantācijas, senie tempļi un pilis, civilizāciju un valodu sajaukums - lūk kas ir daudzveidīgā un neatkārtojamā Indonēzija. Indonēzija ir tīru un dzidru ezeru, piekrastes mangrovju purvu un izcilo mitru tropisko mežu valsts. Šajos mežos ziedē rafflēzija, lielākais zieds pasaulē, kas sasniedz ap metru diametrā. Mežos mitinās daudz retu dzīvnieku, piemēram tīģeri un degunradži. Ceļojot pa Indonēziju, var sajusties uzreiz dažādos laikmetos. Šeit saglabājās senie rituāli un ierašas, dažādās salās dzīvo ciltis, kuru valodas joprojām paliek neizpētītas. No otrās puses Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta ir mūsdienīga megapolise ar aktīvo politisko un ekonomisko dzīvi. Indonēzijas daba arī ir daudzveidīga. Šeit ir iespējams atrast neizbrienamie džungļi un diženie kalni, skaistākās lagūnas ar dabiskajām pludmalēm. Indonēzijas ir ne tikai valsts, bet gan vesela pasaule, līdzīga un dažāda vienlaikus!

Indonēzija ir lielakais pasaulē arhipelags, kura sastāvā ir 5 pamatsalas un 30 nelieli arhipelagi, kopumā saskaitot tajā ir 13 677 sauszemes gabali okeānā. Valsts stiepajas 5120 km garumā starp Āzijas kontinentu un Austrāliju. Ekvators sadala šeit Kluso un Indijas okeānus. Galvenās salas ir Sumatra, Kalimantana, Sulavesi (Celebes), Rietumu Iriana un Java (pēdējais ir vizblīvāk apdzīvots). Daļa no Kalimantanas salas pieder Malaizijai, daļa no Iriana salas pieder Papua-Jaungvinejai. Katrai no salām ir savs tēls, atšķiroties no pārējām ar paražu īpatnībām, unikālo kultūru un neticamo floras un faunas bagātību.

Valodas

Republikā ir 366 ektniskās grupas ar saviem valodu dialektiem, tās savā starpā sazinās pateicoties vienotai nacionalai valodai - "bahasa Indonezija". Tā pamatā ir malaijas dialekts, gadsimtu garumā palicis par universālo valodu visā Dienvidaustrumu Āzijā. Griežoties pie gados vecākā vīrieša šeit ir pieņemts izmantot vārdu Pak (tēvs), bet pie sievietes - Ibu (māte), pat ja tas, kas runā ar gados vecāku cilvēku ir pavisam nedaudz jaunāks par viņu un atrodas daudz augstāk pēc sociāla stāvokļa.

Valūta

Nacionālā valūta - indonēzijas rupija. Apgrozījumā atrodas banknotes ar nominālu 100, 500, 1 000, 5 000, 10 000, 20 000 un 50 000 un monētas: 25 un 50 rupiju. Norēķināšaās notiek ar rupijam. Viesnīcās, lielajos veikalos, restorānos tiek pieņemtas arī kredītkartes American Express, Visa, Master Card, ceļojuma čeki; vietējās bodītēs - tikai skaidra nauda. 1 ASV dolārs aptuveni vienāds ar 9 rupijām.

Ēdināšana, dzērieni

Lielākajā daļā indoneziešu ēdienos pamatsastāvdaļa ir rīsi. Austrumu Indonēzijas salās ir ļoti populāri dažādi graudu ēdieni, sorgo, saldie kartupeļi, ko ēd kopā ar rīsiem. Protams, ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, ēdienos plaši tiek izmantoti arī zivs produkti, kā arī tiek gatavoti ēdieni no citiem jūras iedzīvotājiem, tādiem, kāomāri, garneles, vēži, austeres, krābji utt. Zivs var būt gan svaiga, gan sālīta, gan kaltēta, žāvēta - dažāda un vienmēr ļoti garšīga. Ir jāatcerās, ka indoneziešiem garšo dažādas piedevas un mērces, kuras var būt diezgan pikantas un asas. Plaši izplatīta ir sojas mērce, karri, sarkanie čili pipari utt. Izteiktā mīlestība pret piedevām vērojama Sumatras salas rietumos un Sulavesi salas ziemeļos. Katrā Indonēzijas provincē pastāv savas kulinārās tradīcijas un īpatnības, dažadi pagatavošanas veidi un sastāvdaļas arī atšķiras. Javas salas virtuve visvairāk pietuvināta eiropiešu gaumei (tas ir vismazāk ekzotiska) - pamatā ēdieni tiek pagatavoti no dārzeņiem, pākšaugiem, liellopu un vistas gaļas. Rietumu Sumatra ir slavena ar saviem restorāniem, kuri ir plaši pazīstami ne tikai ar asu un ekzotisko vituvi, bet arī ar unikālo interjeru un servisu. Balī, Iriana Džaja salās, kā arī Sumatras salas ziemeļos un Sulavesi salā var atras arī no cūkgaļas pagatavotos ēdienus (tās ir "specialities"). Ņemot vērā to, ka Indonēzijas iedzīvotāji pārsvarā ir islamieši, čukgaļu ēdienkartēs var ieraudzīt tikai ķīniešu restorānos, nemusulmaņu rajonos un restorānos ar internacionālo virtuvi. Balī salas virtuves īpašība ir jūras produktu un augļu bagātība.

Nacionālie ēdieni

Visinteresantākie nacionālie ēdieni ir "sate" - ar garšvielām grillēta gaļa, "gado-gado" - dārzeņu salāti ar zemesriekstu mērci, "nasi goreng" - cepti rīsi ar dažādām sastāvdaļām un "bakmi goreng"cepti makaronu izstrādājumi. Visa gada garumā Indonēzija apbrīno ar tropiskajiem un subtropiskajem augļiem un dārzeņiem. Kas attiecas uz dzērieniem - indoneziešiem garšo tēja un kafija, kas tiek pārdotas visur, sākot no lauku bodītesun beidzot ar grezniem restorāniem. Lielākai daļai indoneziešu pusdienas un vakariņas nav iedomājama bez tasītes tējas nobeigumā. Tējas un kafijas plantācijas ir platas un ražīgas. Bez tam vietējie iedzīvotāji dzer alu, tāpēc daudziem ir savas personīgas nelielas alusdarītavas. Balī salā tiek ražots tā saucamais "brems" - rīsu vīns. Kopēja indoneziešu virtuves definīcija varētu skanēt sekojoši - asi, ekzotiski, neierasti eiropiešu gaumei... bet ir vērts pagaršot kaut vai tāpec, ka neko tamlīdzīgu Jus vairs nekur neatradīsiet.

Veselības un higiēnas jautājumi

Labāk izmantot dzeramo ūdeni no pudelēm. Bez tam ir jāseko līdzi pasniedzamā ledus kvalitātei - parasti tas tiek gatavots no nevārītā no krāna ņemtā ūdens, ko dzert nav ieteicams. Produkti restorānos un kafeinīcās parasti tiek rūpīgi pārbaudīta un apstrādāta. Pērkot produktus ielas bodītēs ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Īpaši tas attiecas uz augļiem (tie obligāti ir jāmagzā tekošajā ūdenī un jāaplaista ar vārošu ūdeni) un bodītēs gatavotajiem ēdieniem. Ieteicams vakcinēties pret A un B hepatītu, dzelteno drudzi, malāriju, ja Jums ir ieplānots ceļojums uz mazākām saliņām vai valsts attālinātajām vietām. Šis noteikums neattiecas uz Džakartu, Balī un Javas salām. Lai izvairītos no nepatikšanām ar kunģi dzeramais ūdens ir jāpērk !!! tikai pudelēs, kukaiņu kodumu profilaksei ir jāizmanto repellenti, koraļļu augšanas vietās peldēties tikai gumijas iešļūcenēs (koraļļu ievainojumi ir diezgan sāpīgi, tajās var iekļūt infekcija).

Katrā viesnīcā var izsaukt ārstu. Medicīnas apdrošināšanas polise iebraucot Indonēzijā ir vienkārši nepieciešama, jo varbūtība saskarties ar nelielām problēmām ar veselību ir diezgan liela. Potēšanas sertifikāts iebraucot valstī nam nepieciešams.

Banku un veikalu darba laiki

Bankas strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai (8.00 - 15.00), piektdienā (8.00 - 11.30), sestdienā (8.00 -14.00). Svētdiena ir brīva. Saglabājiet kvītis par valūtas maiņu, jo tās var būt nepieciešamas izbraucot no valsts mainot Indonēzijas rupijas pret citu valūtu. Tūristiskie čeki var tikt apmainīti bankās un maiņas punktos, bez tam tos pieņem arī dažos veikalos.

Veikalu darba laiki: no pirmdienas līdz svētdienai 9.00-18.00, daudzi strādā līdz 21.00;

Dzeramnauda

"Oficiālas" dzeramnaudas sistēmas Indonēzijā nav, bet dzeramnaudu labāk dot (5-10% no pakalpojuma cenas). Piemēram, nesējam dod 500-1000 rupiju par katru bagāžas vietu (aptuveni 10 centi), vadītājam 3 000 rupiju (aptuveni 40 centi), gidam 4000 - 5000 rupiju (aptuveni 70 centi).